HSMotorsports

Pagājušas pāris nedēļas kopš SKY Kausa. Remontējot auto pēc aizvadītajām sacensībām saskaramies ar Subaru uzbūves īpatnībām, saprotot ka tehniskā ziņā Golfa remonts bija stipri „ērtāks”. Japāņi iemanījušies piestutēt pilnu motortelpu ar loriņiem tik tālu, ka principā lai ko arī nedarītu (izņemot eļļas līmeņa pārbaudi) ir jāapjauc kāda daļa motora.

„Niez nagi” uzstartēt vel kādā rallijā pirms iestājās ziema un tukšums sacensību kalendārā, bet ņemot vērā pēdējo mēnešu tēriņus (ekipējums, krēsli, auto krāsošana un starts SKY Kausa) budžets ir tāds kāds ir (lasīt NAV).

Uzpeld info par Lietuvas rallijsprintiem (rallija B līgu). Līmenis pēdējos gados esot stipri cēlies un sacīkstes esot baudāmas. Meklējam papildus info un IR – sezonas noslēguma „gonka” Zemaitijos Ruduo 10 Oktobrī. Gonkas kopgarums ātrumposmos – 49,40 km. Kopa 3 PS katrs pa 2 reizem. Dalibas maksa – 90 EUR (!!!!!!!!). Viss notiek viena diena, sakas 7:00 no rita un officialie rezultāti tiek pasludināti 19:30. Pienemam lēmumu ka jābrauc. Laiks līdz sacensībām – nedēļa. Aizvadam nelielus treniņus (vairāk varētu saukt par braucieniem lai aprastu ar Subaru).

Iepriekšējā vakarā paliekam Jelgavā, pie mana tēva, lai maksimāli saīsinātu no rīta nobraucamo gabalu, bet nemaksātu par naktsmājām kādā viesnīcā. Izbraucam 5:15, uz robežām problēmu nav, un ap 7:00 ierodamies Kraziai – pilsētiņā kurā izvietots rallija centrs. Viss neliels, kompakts, bez lieka „šika”. Ar mandātu komisiju viss iet gludi. Saņemot maršruta kartes pārsteidz vidējie ātrumi un laiki iepazīšanās pārbraucienos. Vēlāk gan paši organizatori atzīst ka ir kļūdījušies un sodi par kavējumu netiks piešķirti (precīzi sareiķinot dažos pārbraucienos vidējais ātrums sanāca tā ap 110 – 120).

Dodamies uz Startu. Pa ceļam nokonstatējam ka nestrādā saruniekārta, kas gan kā izrādās ir tikai tāpēc ka auto izslēgts paneļa apgaismojums. Ieslēdzam un viss OK (jau paspējam noķert stresiņu). PS1 starts. Esam noskaņoti braukt ātri un cīnīties par pjedestālu, jo konkurence ir relatīvi neliela. Auto klausa, un pēc pirmajiem veiktajiem kilometriem jūtos stabili. K2 150 T pa Labo 300 dzēst (pirms likuma milzu peļķe) L3. Pienākošais apmēram uz 140 – 150 km/h. Nedaudz sabremzējos, jo redzu ka peļķe ir izšļakstīta un vairs nav (plānotā akva planēšana tieši līkuma ieejā) un braucu kā parastā L3….

Subars apklusis, esam pļavā, tvaiki no motortelpas – skaidrs ka šķilt klāt uzreiz nevar. Lecam laukā skatīties. Kreisais rats iedzīts arkā, plaukts izskatās pēc „garmoškas”, viss purns uzlocīts augšā. Atverot „haubi” uzreiz pamanam zobsiksnas gabalu, kas izlīdis no sadauzītā aizsarg vāka. Sacīkste ir beigusies. Zvanam Alienam un Buzim lai brauc mums pakaļ (Paldies Mārtiņi!).

Izpētot vietu un apstākļus, paliek skaidrs ka viss ūdens no peļķes ir iztašķīts pa līkumu, padarot to par kārtīgu slidotavu, kurā auto ari aizslīdēja sāniski un ar kreiso priekšējo ratu atdūrās pret šķietami mazu velēnu „kankāli”, kas izrādījās īsts aisbergs (bildēs redzamais akmens pirms mēs to aizķērām atradās zemē, un āra bija apmēram 1/3 (smaile). Auto uzmeta gaisa, un piezemējoties uz pannas arī tika uzlieks auto priekšgals.

Paldies Lietuviešu ugunsdzēsēju ekipāžai kas mūs laipni novilka no lauka apmaiņā pret konjaka pudeli (ko negribīgi, bet tomēr beigās pieņēma – edit Hoiers) .

Pēc pirmās apskates likās ka auto ir viegli taisāms. Bijām jau ieplānojuši treniņus Madonā. Apjaucot auto un kārtīgi izpētot bojājumus kļuva skaidrs, ka Subaru tik drīz nerūks. Lielākā sāpe bija par faktu ka nedabūsim ar auto pabraukt ziemā, kas ar iepriekšējo auto mums bija vispozitīvākais treniņu un sacensību laiks.